Svētku sajūta pie mums katra atnāk citādāk. Viens to sajūt ar piparkūku un mandarīnu smaržu, cits priecājoties par pirmajiem Ziemassvētku rotājumiem, kāds ar pirmo Adventes vainagā iedegto svecīti…
Īpašajā svētku gaidīšanas laikā Staburadze Facebook kontā aicinājām tevi mums pastāstīt, kāds tavā ģimenē ir Adventes un svētku gaidīšanas laiks, kādas tradīcijas ievērojat vai kādus brīnumainus notikumus esat piedzīvojuši. Divi sirsnīgākie stāsti ir publicēti mājas lapā.
Stāsts laikam jāsāk ar to, ka mūsu ģimenes tradīciju aizsācējs ir 1944. gada bēbis jeb mūsu jaukā vecmamma Aija. Ome jau no savas bērnības Adventes vainagu gadu no gada veidojusi pati, brienot un meklējot dekorus Lielvārdes mežos.
Tā kā tolaik veikalu plaukti visiem nebija pieejami, Ome adventes vainagu gatavoja no visa mežā un mājās atrodamā, jo galvenais taču ir stiprā vēlme un fantāzijas lidojums.
Talkā nāca rīsi, makaroni, cidoniju sukādes, dzērvenes, kastaņi un čiekuri, tāpat izpalīdzīgu roku stiepa kaimiņš, ābolu dārza īpašnieks, kas Omei dāvāja kaudzēm rudens veltes. Ome, ilgi nedomājot, dekorācijām izmantoja ābolu mizas un sēkliņas. Un šī “dabiskā” Adventes laika atzīmēšana ir saglabājusies no paaudzes paaudzē, par ko ir milzīgs lepnums un gandarījums.
Gan Omes bērni, gan tagad mēs ar brāli Deniju turpinām atzīmēt Adventes laiku ne tikai iededzot svecīti, bet arī darinām ar pašu rokām vainadziņus no dabai draudzīgiem materiāliem. Kāpēc mums tas liekas skaisti un forši? Jo mums mājās arī ir mazi bērni, kuri, ja arī nočieps kādu čiekuru, tiem nekas traks nenotiks, bet tieši otrādāk, spēles un ikdienas rotaļas ar kastaņiem, čiekuru krāsošana un zīļu lasīšana pagalmā ļoti attīsta mazā cilvēka sīko motoriku, kas, savukārt, sekmē ātrāku valodas attīstību.
Nobeigumā atklāšu, ka es ļoti cienu, augsti novērtēju un mīlu mūsu ģimenes seno, bet tik skaisto tradīciju. Tā mūs vieno, stiprina un vēlreiz lieku reizi atgādina, cik ļoti latviski mēs esam. Mūsu valsts dabas veltes ir unikālas, tās spēj ne tikai radīt vajadzīgo garastāvoklī, bet arī dziedēt, iedvesmot dažādiem mākslas darbiem un attīstīt mūsu ķermeni, domāšanu un fantāziju.
Paldies arī Jums par šo konkursu, kas lieku reizi ļāva apstāties un apdomāties, pārdomāt to, kam ikdienas steigā dažreiz aizmirstam veltīt vajadzīgo laiku un uzmanību.